(15) 5. Tikaṇḍakīvaggo

1. Avajānātisuttaṃ

141. ‘‘Pañcime , bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? Datvā avajānāti, saṃvāsena avajānāti, ādheyyamukho [ādiyyamukho (sī.), ādeyyamukho (syā. kaṃ.), ādiyamukho (pī.) aṭṭhakathāya paṭhamasaṃvaṇṇanānurūpaṃ. pu. pa. 193 passitabbaṃ] hoti, lolo hoti, mando momūho hoti [mando hoti momūho (sī.)].

‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo datvā avajānāti? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa deti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ demi; ayaṃ paṭiggaṇhātī’ti. Tamenaṃ datvā avajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo datvā avajānāti.

‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo saṃvāsena avajānāti? Idha , bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṃ saṃvasati dve vā tīṇi vā vassāni. Tamenaṃ saṃvāsena avajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo saṃvāsena avajānāti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ādheyyamukho hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo parassa vaṇṇe vā avaṇṇe vā bhāsiyamāne taṃ khippaññeva adhimuccitā [adhimuccito (syā.)] hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ādheyyamukho hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo lolo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ittarasaddho hoti ittarabhattī ittarapemo ittarappasādo. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo lolo hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo mando momūho hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kusalākusale dhamme na jānāti, sāvajjānavajje dhamme na jānāti, hīnappaṇīte dhamme na jānāti , kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme na jānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo mando momūho hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Paṭhamaṃ.

2. Ārabhatisuttaṃ



我来帮您翻译这段巴利语经文成简体中文：
(15) 5. 提干达基品
1. 轻视经
141. "诸比丘，这五种人确实存在于世间。是哪五种？施已轻视者，共住后轻视者，易受影响者，轻浮者，愚钝痴迷者。
"诸比丘，何为施已轻视的人？在此，诸比丘，某人施与他人衣服、饮食、卧具、医药等必需品。他心想：'我是施予者，他是接受者。'施予后便轻视对方。诸比丘，这就是所谓施已轻视的人。
"诸比丘，何为共住后轻视的人？在此，诸比丘，某人与他人共同生活两年或三年。共住之后便轻视对方。诸比丘，这就是所谓共住后轻视的人。
"诸比丘，何为易受影响的人？在此，诸比丘，某人听到他人的褒贬之词时，迅速就信以为真。诸比丘，这就是所谓易受影响的人。
"诸比丘，何为轻浮的人？在此，诸比丘，某人信仰不固、爱好无常、感情浅薄、欢喜易变。诸比丘，这就是所谓轻浮的人。
"诸比丘，何为愚钝痴迷的人？在此，诸比丘，某人不能分辨善与不善之法，不能分辨有过与无过之法，不能分辨低劣与高尚之法，不能分辨黑暗与光明相对之法。诸比丘，这就是所谓愚钝痴迷的人。诸比丘，这五种人确实存在于世间。" 第一则完。
2. 精进经

142. ‘‘Pañcime, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti; tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

[pu. pa. 191] ‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ārabhati, na vippaṭisārī hoti; tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ārabhati, vippaṭisārī hoti; tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti; tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti; tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

‘‘Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo – ‘āyasmato kho ārambhajā [ārabbhajā (pī. ka.), ārabhajā (syā. kaṃ.)] āsavā saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti [saṃvaḍḍhanti (ka.)], sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṃ paññañca bhāvetu [bhāvetuṃ (sī. pī.)]; evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī’’’ti.

‘‘Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ puggalo ārabhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo – ‘āyasmato kho ārambhajā āsavā saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā na pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya cittaṃ paññañca bhāvetu; evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī’’’ti.

‘‘Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ puggalo na ārabhati vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo – ‘āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṃ paññañca bhāvetu; evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī’’’ ti.

‘‘Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ puggalo na ārabhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo – ‘āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā na pavaḍḍhanti, sādhu vatāyasmā cittaṃ paññañca bhāvetu; evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī’’’ti.

‘‘Iti kho, bhikkhave, ime cattāro puggalā amunā pañcamena puggalena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā anupubbena āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇantī’’ti [pu. pa. 191]. Dutiyaṃ.

3. Sārandadasuttaṃ



142. "诸比丘，这五种人确实存在于世间。是哪五种？在此，诸比丘，有人精进却懊悔，对于那能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱，他不如实了知。
"再者，诸比丘，有人精进而不懊悔，对于那能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱，他不如实了知。
"再者，诸比丘，有人不精进却懊悔，对于那能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱，他不如实了知。
"再者，诸比丘，有人既不精进也不懊悔，对于那能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱，他不如实了知。
"再者，诸比丘，有人既不精进也不懊悔，对于那能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱，他如实了知。
"其中，诸比丘，对于那精进却懊悔，而对能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱不如实了知的人，应当如是告诉他：'具寿啊，你有因精进而生的烦恼，又有因懊悔而增长的烦恼。善哉！具寿应当断除因精进而生的烦恼，消除因懊悔而生的烦恼，修习心与慧；如此，具寿将与第五种人相等。'
"其中，诸比丘，对于那精进而不懊悔，而对能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱不如实了知的人，应当如是告诉他：'具寿啊，你有因精进而生的烦恼，但没有因懊悔而增长的烦恼。善哉！具寿应当断除因精进而生的烦恼，修习心与慧；如此，具寿将与第五种人相等。'
"其中，诸比丘，对于那不精进却懊悔，而对能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱不如实了知的人，应当如是告诉他：'具寿啊，你没有因精进而生的烦恼，但有因懊悔而增长的烦恼。善哉！具寿应当消除因懊悔而生的烦恼，修习心与慧；如此，具寿将与第五种人相等。'
"其中，诸比丘，对于那既不精进也不懊悔，而对能使已生的恶不善法完全止息的心解脱、慧解脱不如实了知的人，应当如是告诉他：'具寿啊，你既没有因精进而生的烦恼，也没有因懊悔而增长的烦恼。善哉！具寿应当修习心与慧；如此，具寿将与第五种人相等。'
"如是，诸比丘，这四种人在如此教导、如此训诫之下，将逐渐达到烦恼的灭尽。"第二则完。
3. 萨兰达达经

143. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena pañcamattānaṃ licchavisatānaṃ sārandade cetiye sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamesaṃ pañcannaṃ? Hatthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, assaratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, maṇiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, itthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, gahapatiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Imesaṃ pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmi’’nti.

Atha kho te licchavī magge purisaṃ ṭhapesuṃ [pesesuṃ (syā. ka.)] – ‘‘yadā tvaṃ [yathā tvaṃ (sī. pī.)], ambho purisa, passeyyāsi bhagavantaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī’’ti. Addasā kho so puriso bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ; disvāna yena te licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca – ‘‘ayaṃ so, bhante, bhagavā gacchati arahaṃ sammāsambuddho; yassadāni kālaṃ maññathā’’ti.

Atha kho te licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho te licchavī bhagavantaṃ etadavocuṃ –

‘‘Sādhu, bhante, yena sārandadaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā yena sārandadaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te licchavī etadavoca – ‘‘kāya nuttha, licchavī, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti? ‘‘Idha, bhante, amhākaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamesaṃ pañcannaṃ ? Hatthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, assaratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, maṇiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, itthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, gahapatiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Imesaṃ pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmi’’’nti.

‘‘Kāmādhimuttānaṃ vata, bho, licchavīnaṃ [kāmādhimuttānaṃ vata vo licchavīnaṃ (sī.), kāmādhimuttānaṃ vata vo licchavī (syā.), kāmādhimuttānaṃva vo licchavī (?)] kāmaṃyeva ārabbha antarākathā udapādi. Pañcannaṃ, licchavī, ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamesaṃ pañcannaṃ? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiṃ, tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā puggalo dullabho lokasmiṃ, tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā [viññātassa (sī. pī.) a. ni. 5.195] dhammānudhammappaṭipanno puggalo dullabho lokasmiṃ, kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiṃ. Imesaṃ kho, licchavī, pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmi’’nti. Tatiyaṃ.

4. Tikaṇḍakīsuttaṃ

144. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati tikaṇḍakīvane [kaṇḍakīvane (saṃ. ni. 

143. 一时，世尊住在毗舍离（现今印度比哈尔邦）的大林重阁讲堂。那时，世尊于上午时分，着衣持钵，入毗舍离城乞食。当时，约有五百位离车族人集会于萨兰达达庙，他们谈论道："世间有五种珍宝难得出现。是哪五种？世间象珍宝难得出现，世间马珍宝难得出现，世间宝珠难得出现，世间女珍宝难得出现，世间居士珍宝难得出现。这五种珍宝在世间难得出现。"
那时，这些离车族人在路上安置一个人："朋友，当你看见世尊时，就来告诉我们。"那人从远处看见世尊走来，见已往离车族人处走去，到达后对离车族人说："尊者们，世尊来了，他是阿罗汉、正等正觉者。现在是时候了，请自行判断。"
于是那些离车族人往世尊处走去。到达后，向世尊致敬，然后站在一旁。站在一旁的离车族人对世尊说：
"善哉，尊者，请慈悲前往萨兰达达庙。"世尊以沉默表示同意。于是世尊往萨兰达达庙走去，到达后坐在准备好的座位上。坐定后，世尊对离车族人说："离车族人啊，你们现在集会讨论什么？刚才被打断的是什么话题？""尊者，我们集会时谈论到：'世间有五种珍宝难得出现。是哪五种？世间象珍宝难得出现，世间马珍宝难得出现，世间宝珠难得出现，世间女珍宝难得出现，世间居士珍宝难得出现。这五种珍宝在世间难得出现。'"
"啊，离车族人啊，你们沉迷于欲乐，所以你们的谈话只围绕着欲乐。离车族人啊，世间有五种珍宝难得出现。是哪五种？如来、阿罗汉、正等正觉者在世间难得出现，能宣说如来所教导的法与律的人在世间难得出现，能理解所宣说的如来法与律的人在世间难得出现，理解所宣说的如来法与律后如法修行的人在世间难得出现，知恩报恩的人在世间难得出现。离车族人啊，这五种珍宝在世间难得出现。"第三则完。
4. 提干达基经
144. 一时，世尊住在娑鸡多（现今北阿旃陀邦）的提干达基林。

5.902)]. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī [appaṭikkūle paṭikkūlasaññī (sī. syā. kaṃ. pī.)] vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno.

‘‘Kiñca [kathañca (sī. pī. ka.)], bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī’ti – idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya.

‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī’ti – idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya.

‘‘Kiñca , bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī’ti – idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya.

‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī’ti – idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya.

‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya? ‘Sato sampajāno mā me kvacani [kvacini (sī. syā. pī.)] katthaci kiñcanaṃ [kiñcana (sī. pī.)] rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me kvacani katthaci kiñcanaṃ dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me kvacani katthaci kiñcanaṃ mohanīyesu dhammesu moho udapādī’ti – idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno’’ti. Catutthaṃ.

5. Nirayasuttaṃ

145. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Pañcamaṃ.

6. Mittasuttaṃ

146. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu mitto na sevitabbo. Katamehi pañcahi? Kammantaṃ kāreti, adhikaraṇaṃ ādiyati, pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, dīghacārikaṃ anavatthacārikaṃ [avatthānacārikaṃ (syā.)] anuyutto viharati, nappaṭibalo hoti kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto na sevitabbo.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo. Katamehi pañcahi? Na kammantaṃ kāreti, na adhikaraṇaṃ ādiyati, na pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, na dīghacārikaṃ anavatthacārikaṃ anuyutto viharati, paṭibalo hoti kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Asappurisadānasuttaṃ



在那里，世尊呼唤比丘们说："诸比丘。"比丘们应答说："尊者。"世尊如是说：
"诸比丘，善哉，比丘应当时时对不可厌之事住于厌恶想。善哉，比丘应当时时对可厌之事住于不厌恶想。善哉，比丘应当时时对不可厌与可厌之事皆住于厌恶想。善哉，比丘应当时时对可厌与不可厌之事皆住于不厌恶想。善哉，比丘应当时时舍离可厌与不可厌这两者，保持正念正知而住于舍。
"诸比丘，比丘为何义利而对不可厌之事住于厌恶想？'愿我不要对可爱之法生起贪欲'——诸比丘，比丘为此义利而对不可厌之事住于厌恶想。
"诸比丘，比丘为何义利而对可厌之事住于不厌恶想？'愿我不要对可憎之法生起嗔恚'——诸比丘，比丘为此义利而对可厌之事住于不厌恶想。
"诸比丘，比丘为何义利而对不可厌与可厌之事皆住于厌恶想？'愿我不要对可爱之法生起贪欲，不要对可憎之法生起嗔恚'——诸比丘，比丘为此义利而对不可厌与可厌之事皆住于厌恶想。
"诸比丘，比丘为何义利而对可厌与不可厌之事皆住于不厌恶想？'愿我不要对可憎之法生起嗔恚，不要对可爱之法生起贪欲'——诸比丘，比丘为此义利而对可厌与不可厌之事皆住于不厌恶想。
"诸比丘，比丘为何义利而舍离可厌与不可厌这两者，保持正念正知而住于舍？'愿我在任何时任何处，不要对任何可爱之法生起贪欲，不要对任何可憎之法生起嗔恚，不要对任何可痴之法生起愚痴'——诸比丘，比丘为此义利而舍离可厌与不可厌这两者，保持正念正知而住于舍。"第四则完。
5. 地狱经
145. "诸比丘，具足五法者必定堕入地狱。是哪五法？杀生、偷盗、邪淫、妄语、饮酒放逸。诸比丘，具足这五法者必定堕入地狱。
"诸比丘，具足五法者必定生于天界。是哪五法？离杀生、离偷盗、离邪淫、离妄语、离饮酒放逸。诸比丘，具足这五法者必定生于天界。"第五则完。
6. 朋友经
146. "诸比丘，具足五法的比丘不应亲近为友。是哪五法？使人做工、引起争论、与长老比丘作对、常作长期游行而无固定住处、不能适时以法语开示、教导、鼓励、令人欢喜。诸比丘，具足这五法的比丘不应亲近为友。
"诸比丘，具足五法的比丘应当亲近为友。是哪五法？不使人做工、不引起争论、不与长老比丘作对、不作长期游行而有固定住处、能够适时以法语开示、教导、鼓励、令人欢喜。诸比丘，具足这五法的比丘应当亲近为友。"第六则完。
7. 非善人布施经

147. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, asappurisadānāni. Katamāni pañca? Asakkaccaṃ deti, acittīkatvā [acittikatvā (pī.), acitiṃ katvā (syā.), acittiṃ katvā (ka.)] deti, asahatthā deti, apaviddhaṃ [apaviṭṭaṃ (syā. kaṃ.)] deti, anāgamanadiṭṭhiko deti. Imāni kho, bhikkhave, pañca asappurisadānāni.

‘‘Pañcimāni , bhikkhave, sappurisadānāni. Katamāni pañca? Sakkaccaṃ deti, cittīkatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaṃ deti, āgamanadiṭṭhiko deti. Imāni kho, bhikkhave, pañca sappurisadānānī’’ti. Sattamaṃ.

8. Sappurisadānasuttaṃ

148. ‘‘Pañcimāni , bhikkhave, sappurisadānāni. Katamāni pañca? Saddhāya dānaṃ deti, sakkaccaṃ dānaṃ deti, kālena dānaṃ deti, anuggahitacitto [anaggahitacitto (sī.)] dānaṃ deti, attānañca parañca anupahacca dānaṃ deti.

‘‘Saddhāya kho pana, bhikkhave, dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo, abhirūpo ca hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato.

‘‘Sakkaccaṃ kho pana, bhikkhave, dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo. Yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti [kammakārāti (ka.)] vā, tepi sussūsanti sotaṃ odahanti aññā cittaṃ upaṭṭhapenti.

‘‘Kālena kho pana, bhikkhave, dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo; kālāgatā cassa atthā pacurā honti.

‘‘Anuggahitacitto kho pana, bhikkhave, dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo; uḷāresu ca pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṃ namati.

‘‘Attānañca parañca anupahacca kho pana, bhikkhave, dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo; na cassa kutoci bhogānaṃ upaghāto āgacchati aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato vā [appiyato vā dāyādato vā (sī. syā. kaṃ. pī.), appiyadāyādato vā (ka.)]. Imāni kho, bhikkhave, pañca sappurisadānānī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamasamayavimuttasuttaṃ

149. ‘‘Pañcime , bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame pañca? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā , saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṃ cittaṃ na paccavekkhati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

‘‘Pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame pañca? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṃ cittaṃ paccavekkhati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Navamaṃ.

10. Dutiyasamayavimuttasuttaṃ

150.[kathā. 267] ‘‘Pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame pañca? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

‘‘Pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame pañca? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Dasamaṃ.

Tikaṇḍakīvaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Datvā avajānāti ārabhati ca, sārandada tikaṇḍa nirayena ca;

Mitto asappurisasappurisena, samayavimuttaṃ apare dveti.

Tatiyapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.



147. "诸比丘，这是五种非善人之施。是哪五种？不恭敬而施，轻慢而施，非亲手施，抛弃式施，不信有来世而施。诸比丘，这是五种非善人之施。
"诸比丘，这是五种善人之施。是哪五种？恭敬而施，尊重而施，亲手施，谨慎而施，信有来世而施。诸比丘，这是五种善人之施。"第七则完。
8. 善人布施经
148. "诸比丘，这是五种善人之施。是哪五种？以信心布施，恭敬布施，适时布施，无执着心布施，不损己利他而布施。
"诸比丘，以信心布施者，无论其布施果报在何处成熟，都会成为富裕、大富、大财主，且容貌端正、可爱、令人愉悦、具有最胜美色。
"诸比丘，恭敬布施者，无论其布施果报在何处成熟，都会成为富裕、大富、大财主。而且他的儿子、妻子、奴仆、雇工都会听从他，倾听他，注意他的意愿。
"诸比丘，适时布施者，无论其布施果报在何处成熟，都会成为富裕、大富、大财主；并且利益随时丰足。
"诸比丘，无执着心布施者，无论其布施果报在何处成熟，都会成为富裕、大富、大财主；且其心倾向于享受五种殊胜欲乐。
"诸比丘，不损己利他而布施者，无论其布施果报在何处成熟，都会成为富裕、大富、大财主；且其财富不会因火灾、水灾、国王、盗贼、不喜欢的继承人而受损。诸比丘，这是五种善人之施。"第八则完。
9. 第一时解脱经
149. "诸比丘，这五法会导致时解脱比丘退失。是哪五法？乐于工作，乐于谈论，乐于睡眠，乐于众聚，不观察已解脱之心。诸比丘，这五法会导致时解脱比丘退失。
"诸比丘，这五法会导致时解脱比丘不退失。是哪五法？不乐于工作，不乐于谈论，不乐于睡眠，不乐于众聚，观察已解脱之心。诸比丘，这五法会导致时解脱比丘不退失。"第九则完。
10. 第二时解脱经
150. "诸比丘，这五法会导致时解脱比丘退失。是哪五法？乐于工作，乐于谈论，乐于睡眠，诸根门不防护，饮食不知量。诸比丘，这五法会导致时解脱比丘退失。
"诸比丘，这五法会导致时解脱比丘不退失。是哪五法？不乐于工作，不乐于谈论，不乐于睡眠，诸根门防护，饮食知量。诸比丘，这五法会导致时解脱比丘不退失。"第十则完。
提干达基品第五。
其摄颂：
施已轻视与精进，萨兰达达提干达，
地狱与朋友非善人善人，时解脱复二。
第三个五十经完。

4. Catutthapaṇṇāsakaṃ

4. 第四个五十经


